Kā nekļūt par veselīga dzīvesveida maniaku. Pārmērības nav nekas labs!

Mēdz teikt, ka veselības, tāpat kā naudas, nekad nav par daudz, un pareizi dara tie, kas to saudzē kopš jaunības. Kā liecina Pasaules veselības organizācijas dati, no veselības aizsardzības mūsu veselība atkarīga tikai par 10–15%, no labas iedzimtības – par 5–20%, no ekoloģijas – vēl par 20 procentiem.

Lielāko devumu savā veselībā vai neveselībā ieguldām mēs paši: 50–55% gadījumu organisma stāvoklis ir atkarīgs no mūsu dzīvesveida. Taču, izrādās, arī veselīgs dzīvesveids ir labs, ja to ievēro ar mēru, – līdz brīdim, aiz kura nesākas centieni par katru cenu sasniegt absolūtu fizisko veselību.

Iemesls sajūsmai vai ironijai?
Mūsdienās reti kurš zina, ka populārā frāze “Veselā miesā vesels gars” pieder nevis kādam senam dziedniekam vai filozofam, bet gan romiešu dzejniekam satīriķim Juvenālam (aptuveni 60–140 gadi mūsu ēras sākumā). Šajos vārdos pats ironiskākais senatnes dzejnieks ir ielicis ne tik daudz sajūsmu par veselīgu dzīvesveidu, cik ironiju par Senajā Romā piekopto spēka un veselības kultu: “Vai tiešām šis muskuļu kalns spējīgs arī domāt?”

Ārsti vai vienā balsī apgalvo, ka ļoti daudzi sportisti sirgst ar smagām kaitēm, kas saīsina viņu mūžu. Taču vēl vairāk problēmu rodas cilvēkiem, kas fanātiski seko veselīga dzīvesveida baušļiem: kaudzēm lieto dažādus vitamīnu kompleksus, bez pārtraukumiem dzer ārstnieciskās tējas, ir pārāk aizrāvušies ar fitnesu, norūdīšanos un pareiza uztura noteikumiem. Dzīve ir pierādījusi – arī rūpējoties par fizisko veselību, ļoti svarīgi ievērot mēra izjūtu.

Lai lasītu rakstu tālāk, šķiriet nākamo lapu!